stājtēlniece
"Stājtēlniece" ir sieviešu dzimtes forma no vārda "stājtēlnieks", kas latviešu valodā apzīmē personu, kas stāsta stāstus (parasti tautas stāstus, teikas, leģendas vai mākslas stāstus), bieži vien publiskā telpā vai pasākumos. Tas ir radniecīgs vārdiem "stāstītājs" vai "stāstnieks", bet ar niansi, ka uzsver māksliniecisku stāstīšanu kā prasmi vai amatu.
Īsumā:
Stājtēlniece = sieviete, kas profesionāli vai amatā stāsta stāstus.
Piemēri lietojumā:
1. Pasākumu kontekstā:
"Bērnu svētkos ielūgta stājtēlniece aizraujoši pastāstīja leģendas par seniem varoņiem."
2. Tradīciju aprakstā:
"Vecmāmiņa mūsu ciemā bija pazīstama kā talantīga stājtēlniece – vakaros viņa pulcēja bērnus un stāstīja tautas teikas."
3. Mākslas jomā:
"Teātra festivālā stājtēlniece izrādīja mūsdienu stāstu, kombinējot vārdus ar dziesmām un žestiem."
Vēsturiskais konteksts:
Vārds "stājtēlnieks" / "stājtēlniece" latviešu valodā ir vēlāks darinājums (20. gs.), kas biežāk lietots literatūrzinātnē vai folkloras kontekstā. Ikdienā biežāk lieto "stāstītājs" vai "stāstnieks".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.