sprāgstamība
"Sprāgstamība" nozīmē spēju sprāgt, eksplodēt vai īpašību būt sprāgstošam.
To lieto gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē.
Piemēri:
1. Burtiskā nozīmē (fizikā/ķīmijā):
"Sprāgstamība ir būtiska īpašība degvielām, piemēram, benzīnam."
"Laboratorijā pārbauda gāzu sprāgstamību."
2. Pārnestā nozīmē (emocionāls/intelektuāls konteksts):
"Viņa runai bija liela sprāgstamība – publika bija sajūsmināta."
"Šī ideja radīja sprāgstamību zinātnes aprindās."
3. Militārā kontekstā:
"Sprāgstamība ir būtisks rādītājs munīcijas kvalitātei."
Īsumā:
Sprāgstamība = spēja radīt strauju enerģijas izdalīšanos (eksploziju) vai pārsteidzošu, enerģisku iedarbību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.