"Spīdība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē spīdošu, mirdzošu, spožu izskatu vai īpašību. Lieto, lai raksturotu kaut ko, kas atspīd gaismu, mirdz, vai arī pārnestā nozīmē — kāda cilvēka izcili spilgtu, pievilcīgu izpausmi (piemēram, acīs, smaidā).
Piemēri:
1. Tiešā nozīmē (fiziska mirdzuma aprakstam):
"Saules stari piešķīra jūras viļņiem spīdību."
"Pēc pulēšanas sudraba traukiem atgriezās spīdība."
2. Pārnestā nozīmē (spilgtuma, enerģijas izteikšanai):
"Viņas acīs bija pamanāma dzīvesprieka spīdība."
"Jaunā mākslinieka uzstāšanās bija pilna ar radošu spīdību."
Sinonīmi: mirdzums, spīdums, spožums, mirdzīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.