solvatācija
Solvatācija ir process, kurā šķīdinātāja molekulas ieskauj šķīstošās vielas jonus vai molekulas, veidojot ar tiem stabilus kompleksus. Tas notiek, jo šķīdinātāja molekulām ir polārs raksturs (piemēram, ūdenim), kas pievelk pretēji lādētās daļiņas.
Galvenās iezīmes:
- Notiek šķīdumu veidošanās laikā.
- Palīdz stabilizēt jonus šķīdumā.
- Ietekmē vielu šķīdību un reakciju ātrumu.
Piemēri:
1. Nātrija hlorīda (NaCl) šķīšana ūdenī:
Ūdens molekulas (polāras) orientējas ap Na⁺ un Cl⁻ joniem — skābekļa atomi (negatīvi) pievelk Na⁺, bet ūdeņraža atomi (pozitīvi) pievelk Cl⁻.
2. Etanola sajaukšanās ar ūdeni:
Etanola molekulas (C₂H₅OH) veido ūdeņraža saites ar ūdens molekulām, tāpēc šķidrumi labi sajaucas.
3. Jonu savienojumu elektrolītiskā disociācija:
Piemēram, sālsskābe (HCl) ūdenī sadalās H⁺ un Cl⁻ jonos, kurus uzreiz ieskauj ūdens molekulas (hidratācija — ūdenim specifisks solvatācijas veids).
Saistītie termini:
- Hidratācija — speciāls solvatācijas gadījums, kad šķīdinātājs ir ūdens.
- Solvāts — šķīstošās vielas un šķīdinātāja komplekss.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.