"Sofiste" (no grieķu: σοφιστής — "gudrinieks") sākotnēji apzīmēja senās Grieķijas (5.–4. gs. p.m.ē.) apmaksātus skolotājus, kuri mācīja retoriku, diskusiju mākslu un zināšanas par sabiedrisko dzīvi. Laika gaitā šis termins ieguva negatīvu nokrāsu, jo daži sofisti kritizēti par to, ka izmantoja viltīgus argumentus, lai uzvarētu strīdā, nevis meklētu patiesību.
Īsa nozīme:
1. Vēsturiski — apmaksāts grieķu skolotājs, kas mācīja pārliecināšanas mākslu.
2. Mūsdienās — cilvēks, kas izmanto viltīgus, mākslīgus argumentus, lai maldinātu vai iegūtu priekšrocības.
Piemēri lietojumā:
1. Viņa runa bija tīra sofistika — skaisti sakāma, bet bez patiesas satura.
2. Politiķa atbildes atgādināja sofistu trikus, izvairoties no tiešiem jautājumiem.
3. Sofisti kā Protagors mācīja, ka "cilvēks ir visu lietu mērs".
Saistītais termins: "sofistika" — argumentācijas metode, kas liek prioritāti formai, nevis patiesībai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.