skrakš
"Skrakš" latviešu valodā ir darbības vārds, kas apzīmē stipru, asu, parasti augstu skaņu, ko rada:
- putni (piemēram, zīlītes, zvirbuļi, kraukļi);
- dzīvnieki (piemēram, žurkas, pele);
- cilvēki (bērnu asas saucieni, smiekli);
- priekšmeti (piemēram, metāla skaņas, durvju čīkstēšana).
Īsi sakot: "skrakš" nozīmē asri, skaļi un bieži vien atkārtoti kliegt, čīkstēt vai čirkstēt.
Piemēri teikumos:
1. Par putniem:
"Mežā skrakšēja zīlītes, it kā brīdinot par tuvojošo vētru."
2. Par dzīvniekiem:
"Pagrabā skrakšēja žurkas, radot nemierīgu sajūtu."
3. Par cilvēkiem:
"Bērni skrakšēja no prieķa, lecot peldbaseinā."
4. Par priekšmetiem:
"Vecās durvis skrakšēja, katru reizi, kad tās atvēra."
Nianšu atšķirības:
- "Skrakšēt" bieži lieto, lai aprakstītu dīvainas, asas vai kaitinošas skaņas (piemēram, "Kāpēc šie putni tik nemitīgi skrakš?").
- "Čirkstēt" vairāk saistās ar klusu, smalku skaņu (piemēram, kukaiņi), bet "skrakšēt" — ar skaļākiem, asākiem trokšņiem.
Ja vēlaties, varam apskatīt arī citus līdzīgus vārdus, piemēram, "čīkstēt", "kliegt" vai "brēkt".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.