skleroze
"Skleroze" ir medicīnisks termins, kas apzīmē audu sacietēšanu vai sabiezēšanu, ko parasti izraisa iekaisuma vai bojājumu procesi, kā arī kolagena vai citu šūnu vielu pārmērīga uzkrāšanās.
Galvenās nozīmes:
1. Medicīnā — patoloģisks process, kurā normālie audi tiek aizstāti ar blīvu saistaudu (piemēram, asinsvadu sieniņās vai orgānos).
2. Pārnestā nozīmē — simbolizē nepārdomātību, konservatīvismu vai garīgu stingrību (kā "garīga skleroze").
Piemēri:
1. Medicīnisks:
- Multiplā skleroze — autoimūna slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu, izraisot nervu šķiedru bojājumus.
- Ateroskleroze — asinsvadu sieniņu sabiezēšana un zaudēšana elastīguma dēļ tauku nogulšņu uzkrāšanās.
2. Pārnestā nozīme (sarunvalodā):
- "Viņam ir pilnīga skleroze par jaunākajām tehnoloģijām!" — izsaka cilvēka nepieņemšanu vai neizpratni par jauninājumiem.
- "Šīs iestādes birokrātiskā skleroze kavē visus reformas mēģinājumus." — apzīmē sistēmas stingrību un nepieejamību pārmaiņām.
Etimoloģija: No grieķu valodas sklērōsis — "sacietēšana" (no sklēros — "ciets").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.