sklerociāls
"Sklerociāls" (angļu: sclerotial) ir ģeoloģijā un bioloģijā lietots termins, kas apzīmē cietus, kompaktus veidojumus (piemēram, iežu formas vai organismu struktūras), kas bieži veidojas no minerāliem vai organiskām vielām, izceļoties no apkārtējās vides.
Galvenās nozīmes:
1. Ģeoloģijā – Atsaucas uz cietiem, kompaktiem minerālu veidojumiem (piemēram, konkrēcijām vai agregātiem) iežos, kas veidojušies kristalizācijas vai cementācijas rezultātā.
2. Bioloģijā – Raksturo sēņu vai citu mikroorganismu sklerocijus – pārdzīvošanas struktūras, kas sastāv no blīvām hifām (šķiedrām) un spēj ilgstoši saglabāt dzīvotspēju.
Piemēri:
1. Ģeoloģijā:
- Dzelzs sklerociālie veidojumi smilšakmeņos – kompakti dzelzs oksīdu (hematīta) sakopojumi, kas izskatās kā neregulāras "lēcas" vai sīknodru.
- Silīcija dioksīda (kvarca) sklerociālas konkrēcijas kaļķakmeņos.
2. Bioloģijā:
- Sēņu sklerociji – piemēram, pelēkās puves (Sclerotinia sclerotiorum) melnās, cietās bumbiņas, kas veidojas augu audos un pārdzīvo nelabvēlīgus apstākļus.
- Ergotisms – graudaugu sēnīšu (piemēram, Claviceps purpurea) sklerociji, kas izskatās kā tumši violeti melni ragi.
Īsumā: "Sklerociāls" apzīmē blīvu, kompaktu un izturīgu veidojumu, kas veidojas gan neorganiskā (ieži), gan organiskā (organismi) vidē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.