skalds
"Skalds" ir sens skandināvu (īpaši vikingu) dziedātājs, dzejnieks vai stāstītājs, kurš sacerēja un skaitīja varoņu dzejas, kā arī slavināja ķēniņus un citus ievērojamus cilvēkus. Skaldi bieži kalpoja pie valdniekiem, radot slavas dziesmas (drāpas) vai atstāstot mitoloģiskus sižetus.
Galvenās iezīmes:
- Sacerēja dzejas par varoņdarbiem, kaujām, dieviem.
- Izmantoja sarežģītu dzejas formu ar aliterācijām un kenningiem (metaforiskiem apzīmējumiem, piemēram, "jūras zirgs" kuģim).
- Bija augsti vērtēti sabiedrībā, dažkārt kalpoja kā hronisti vai padomnieki.
Piemēri:
1. Egils Skallagrimsons (10. gs.) — slavens islandietis, autors dzejām kā "Hofuðlausn" ("Galvas izpirkšana") un "Sonatorrek" ("Dēlu zaudējuma sēras").
2. Snorri Sturlusons (12.–13. gs.) — islandiešu vēsturnieks, skalds un politiķis, kurš sarakstīja "Jaunāko Eddu" — rokasgrāmatu skaldu dzejai un mitoloģijai.
3. Bragi Boddasons — leģendārs skalds, ko uzskata par vienu no pirmajiem zināmajiem skandināvu dzejniekiem.
Mūsdienās vārds dažreiz lietots par liriskām vai episkām dzejas formām raksturošanai, kas atgādina seno varoņdziesmu stilu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.