"Sigillārija" ir latīņu cilmes termins, kas nozīmē "zīmoga glabātājs" vai "zīmoga pārvaldnieks". Vēsturiski tas apzīmēja amatpersonu, kas atbildēja par dokumentu apzīmogošanu ar zīmogu (parasti karaliskā vai augstākās varas zīmogu), tādējādi apliecinot to autentiskumu un likumību.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaiku kancelejās sigillārija pienākumos ietilpa svarīgu aktu un vēstuļu apzīmogošana ar karaļa zīmogu."
2. Metaforisks lietojums (mūsdienās):
"Arhīva direktore kļuva par sava veida sigillāriju, uzņemoties atbildību par visu oficiālo dokumentu autentiskuma garantēšanu."
Etymology (īsumā):
No latīņu sigillum ("zīmogs") + -ārius (aģenta piedēklis). Līdzīgs termins ir senaču "zīmogvaldis" vai mūsdienu "zīmogkusts" (kancelejas darbinieks, kas lieto zīmogu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.