Sienīts (no latīņu sinus — 'loks', 'izliekums') ir medicīnisks termins, kas apzīmē akūtu vai hronisku iekaisumu gļotādē, kas izklāj deguna blakusdobumus (sinusus).
Galvenās nozīmes:
1. Akūts sienīts — strauji attīstīts iekaisums, bieži vien saistīts ar saaukstēšanos.
2. Hronisks sienīts — ilgstošs vai atkārtojošs iekaisums, kas var ilgt mēnešiem.
Piemēri lietošanai:
1. "Pēc saaukstēšanās viņam attīstījās akūts sienīts, kas izraisīja galvassāpes un deguna aizlikšanos."
2. "Hroniskais sienīts bieži izpaužas kā pastāvīgs spiediens sejas apvidū un biežas galvassāpes."
3. "Lai diagnosticētu sienītu, ārsts var izmantot rentgenuzņēmumu vai endoskopiju."
Saistītie termini: sinusīts (sinonīms), rinīts (deguniekaisums), frontālais sienīts (pierejas dobumu iekaisums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.