sētuve

Sētuve ir lietvārds, kas nozīmē vieta, kur sēž vai sēdeklis. Tas var būt gan konkrēts objekts (piemēram, sols, krēsls), gan arī abstraktā nozīmē — vieta, kur notiek sēde vai sapulce.

Piemēri:
1. Konkrēta nozīme:
"Vecā ozola saknēs bija ērta dabiska sētuve."
(šeit — dabiska vieta sēdēšanai)

2. Abstraktā nozīme (sapulces vieta):
"Pilsētas dome izvēlējās jaunu sētuvi savām sanāksmēm."
(sapulču telpa, sēžu vieta)

3. Arhaisks/poētisks lietojums:
"Kalna galotnē bija klusa sētuve pārdomām."
(vieta, kur sēžot vai atpūšas)

Sinonīmi: sēdeklis, vieta sēdēšanai, sols, krēsls, sapulču telpa.
Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā vārds "sētuve" lietots reti, biežāk literatūrā vai dialektos.

Įrašas
Paaiškinimas	Sētuve ir lietvārds, kas nozīmē vieta, kur sēž vai sēdeklis. Tas var būt gan konkrēts objekts (piemēram, sols, krēsls), gan arī abstraktā nozīmē — vieta, kur notiek sēde vai sapulce. Piemēri: 1. Konkrēta nozīme: "Vecā ozola saknēs bija ērta dabiska sētuve." (šeit — dabiska vieta sēdēšanai) 2. Abstraktā nozīme (sapulces vieta): "Pilsētas dome izvēlējās jaunu sētuvi savām sanāksmēm." (sapulču telpa, sēžu vieta) 3. Arhaisks/poētisks lietojums: "Kalna galotnē bija klusa sētuve pārdomām." (vieta, kur sēžot vai atpūšas) Sinonīmi: sēdeklis, vieta sēdēšanai, sols, krēsls, sapulču telpa. Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā vārds "sētuve" lietots reti, biežāk literatūrā vai dialektos.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.