sērpaskābe
Sērpaskābe ir sēra un ūdeņraža savienojums (H₂S) — bezkrāsaina, indīga gāze ar raksturīgu sapuvušu olu smaku.
Galvenās īpašības:
- Ļoti indīga (elpošanas traucējumi, apziņas zudums pat nelielās koncentrācijās)
- Uzkarsējot sadalās, veidojot sēru un ūdeņradi
- Vāja skābe, veido sāļus — sulfīdus
- Deg, veidojot sēra dioksīdu (SO₂)
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
- Veidojas organisko vielu pūšanas procesā (purvos, kanalizācijā, olu sapūšana)
- Dažu minerālu (piemēram, piritas) sastāvdaļa
- Dažu termālo avotu gāzu sastāvā
2. Rūpniecībā:
- Sēra un sērpaskābes sāļu (sulfīdu) iegūšanai
- Ķīmiskajā analīzē metālu sulfīdu nogulsnēšanai
- Dažu organisko savienojumu sintēzē
3. Ikdienas situācijās:
- Brīdinājuma pazīme par noplūdi kanalizācijas sistēmās
- Dabasgāzēs un naftā kā piemaisījums (jāatdala pirms izmantošanas)
- Laboratorijās izmanto ar piesardzību zem pārsega
Vārda cilme: Latviešu valodā vārds veidots no "sērs" + "paskābe", norādot uz to, ka tā ir vāja skābe, kas satur sēru (atšķirībā no stiprās sērskābes — H₂SO₄).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.