sērojums
"Sērojums" nozīme:
Tas ir apvienojums, saistījums, savienošana (parasti abstraktā nozīmē — domu, notikumu, ideju, tekstu daļu savienošana vienotā veselumā). Vārds bieži lietots literatūrzinātnē, lingvistikā, filozofijā.
Piemēri:
1. Literatūrzinātnē:
"Romāna sižeta līnijas veido sarežģītu sērojumu, kur katra varoņa gaitas ir savstarpēji saistītas."
2. Diskursā / runā:
"Viņa argumentācijā trūka loģiska sērojuma, tāpēc secinājumi šķita nesakarīgi."
3. Filozofijā / domāšanā:
"Cēloņu un seku sērojums ir būtisks zinātniskās analīzes pamatā."
Sinonīmi: saikne, saistība, savienojums, konsekvence, sakarība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.