"Savācējgrāvis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē dabisku vai mākslīgu padziļinājumu zemē, kurā savācas ūdens (piemēram, lietus ūdens vai kušanas ūdens). Tas var būt neliels ieplaku veidojums, kas nereti izveidojas zemē bez cilvēka iejaukšanās.
Īss skaidrojums:
Tas ir ūdenskrātuves veids – mazs, sekls grāvis vai bedre, kurā pulcējas ūdens.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Pēc lietus meža takā izveidojās vairāki savācējgrāvji, kuros spogulojās debesis."
2. Lauksaimniecībā:
"Lauka zemākajā daļā savācējgrāvis ilgi paturēja mitrumu, kas bija labi augiem."
3. Ģeogrāfijā:
"Purvainā apvidū savācējgrāvji veidojas pat no nelielām zemes iedobēm."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta):
ūdenskrātuve, ūdensbedre, ieplaka, ūdens savācējs.
Svarīgi:
Atšķirībā no noteces grāvja vai upes, savācējgrāvis parasti neplūst – ūdens tajā galvenokārt uzkrājas un lēnām izzūd (iztvaiko vai iesūcas zemē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.