saponīni
Saponīni ir augu vai dzīvnieku izcelsmes dabīgi ķīmiski savienojumi, kas veido stabiliu putu, sajaucot ar ūdeni, un kuriem piemīt virsmas aktīvas (tīrīšanas) īpašības. Nosaukums cēlies no latīņu vārda sapo (“ziepes”).
Galvenās īpašības:
- Putu veidošana ūdenī.
- Bieži ir rūgta garša.
- Var izraisīt sarkano asins šūnu hemolīzi (šķelšanos) laboratorijas apstākļos.
- Daudzos augos darbojas kā dabīga aizsardzība pret grauzējiem un mikrobiem.
Piemēri augos, kas satur saponīnus:
1. Ziedpupiņa (Medicago) — satiev saponīnus, kas var ietekmēt dzīvnieku gremošanu.
2. Zāģerīte (Gypsophila) — saknes izmanto kā ziepjvielu (vēsturiski mazgāšanai).
3. Sojas pupas — satiev saponīnus, kas var ietekmēt barības vielu uzsūkšanos.
4. Ārstniecības augi: Ginsengs (Panax ginseng) un lakricija (Glycyrrhiza glabra) — to saponīniem piedēvē adaptogēnas un pretiekaisuma īpašības.
Lietojumi:
- Pārtikas rūpniecībā: kā putu veidotāji (piemēram, gazētos dzērienos, desertos).
- Kosmetikā: šampoņos, dujas līdzekļos dabisku putu veidošanai.
- Farmācijā: kā palīgvielas vakcīnās vai kā aktīvās vielas (piemēram, diosgenīns saldās kartupeļos izmanto sintētisko hormonu ražošanā).
Brīdinājums: Daži saponīni lielās devās var būt toksiski (piemēram, ciklamāti), bet pārstrādes vai termiskās apstrādes laikā to koncentrācija bieži samazinās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.