Sakņgrauži (vārds veidots no "saknes" + "grauzt") ir cilvēki, kas nodarbojas ar sakņu un augu daļu (piemēram, sīpolu, bumbuļu) lasīšanu mežā vai dārzā, lai tos pārdotu vai izmantotu pārtikai, dziedniecībai vai citiem mērķiem.
Tas var būt gan amatniecisks nodarbošanās veids, gan hobijs, kā arī vēsturiski — tas bija izplatīts lauku iedzīvotāju papildienākumu avots.
Piemēri:
1. Vēsturiski: 19.–20. gadsimta Latvijā daudzi zemnieki ziemas periodā devās mežā lasīt piparmētru saknes, lakatu saknes vai brūklenes saknes, lai tās pārdotu pilsētās.
2. Mūsdienās: Cilvēki, kas mežā vāc mežāpes (piemēram, piparmētru saknes, āboliņa saknes) vai dārzeņu atliekas (burkānu, biešu saknes), lai no tām gatavotu tējas, uzlējumus vai ekstraktus.
3. Pārnestā nozīmē: Dažreiz lieto, lai raksturotu cilvēkus, kas rūpīgi "grauž" kādu problēmu vai tēmu, meklējot tās "saknes" (cēloņus).
Vārds reti lietots ikdienas runā, bet atrodams folklorā un vēstures avotos.
Ja domājat par konkrētu kontekstu, varu sniegt precizējumu!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.