"Sagrāve" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē smagu sakāvi, pilnīgu sabrukumu vai iznīcināšanu (īpaši karā, sacensībās vai morālā ziņā). Bieži lietots, lai raksturotu izšķirošu un postošu zaudējumu.
Piemēri:
1. Militārā kontekstā:
"Kaujā pie Varšavas 1920. gadā poļu karaspēks nodarīja smagu sagrāvi padomju karaspēkam."
"Senajā Romā Hannibala sagrāve Kannu kaujā kļuva par leģendu."
2. Sportā vai konkurencē:
"Futbola komanda cieta kaunīgu sagrāvi ar rezultātu 0:5."
"Viņa debija šahā beidzās ar sagrāvi pret pieredzējušu lielmeistaru."
3. Morālā/politiskā nozīmē:
"Korupcijas skandāls noveda pie partijas sagrāves vēlēšanās."
"Viņa cerības piedzīvoja pilnīgu sagrāvi pēc neveiksmīgā eksāmena."
Sinonīmi: sakāve, iznīcināšana, sabrukums, fiasko.
Antonīmi: uzvara, triumfs, panākums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.