Sabadījums nozīmē sabrukums, izjukšana, pilnīga iznīcība vai izpostīšana (parasti par ēku, struktūru, sabiedrisku kārtību vai morāli). Tas bieži lietots, lai apzīmētu kaut kā pilnīgu iznīcināšanu vai izšķīdināšanu.
Piemēri:
1. Pēc zemestrīces ēka bija pilnīgā sabadījumā — sienas iegāzušās, jumts sabrucis.
2. Kara laikā pilsēta nonāca sabadījumā — ielas izpostītas, infrastruktūra sagrauta.
3. Viņa cerības pēc sakāves bija sabadījumā — garīgais sabrukums, izmisums.
4. Sabiedriskā kārtība pēc nemieriem bija sabadījumā — haoss, likuma neievērošana.
Sinonīmi: sabrukums, izjukšana, iznīcība, postījumi, haoss.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.