rupjkristālisks
"Rupjkristālisks" ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē iežus ar vidēji lieliem, ar neapbruņotu aci redzamiem kristāliem (parasti 1–10 mm izmērā). Tas ir starpposms starp smalkgraudainiem (mazākiem) un rupjgraudainiem (lielākiem) kristāliskajiem iežiem.
Īss skaidrojums:
Vārds cēlies no "rupjš" (liels) + "kristālisks" (sastāv no kristāliem). Tas raksturo iežu tekstūru, nevis ķīmisko sastāvu.
Piemēri:
1. Granīts – daudzi granīta veidi ir rupjkristāliski, ar labi redzamiem kvarca, laukšpata un slānekļa kristāliem.
2. Gabro – tumšs magmatisks iezis, kurā parasti redzami lieli pirokšķa un plagioklāza kristāli.
3. Pegmatīts – ekstrēmi rupjkristālisks iezis, dažreiz ar milzīgiem (vairāku metru) kristāliem, bieži satur retus minerālus.
Lietošanas konteksts:
Terminu lieto, lai aprakstītu magmatiskos (dziļākus) vai metamorfos (piemēram, gneisu) iežus, kas atdzesuši lēni, ļaujot kristāliem pietiekami augt. Pretstatā būtu, piemēram, vulkāniskais bazalts (smalkgraudains) vai stiklaveida obsidiāns (nekristālisks).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.