rokoko
"Rokoko" (franču: _rococo_) ir 18. gadsimta mākslas un arhitektūras stils, kas radies Francijā kā reakcija uz smago, monumentālo baroku. Tas raksturojas ar vieglumu, graciozitāti, ornamentālu bagātību, asimetriskiem motīviem, pastelītām krāsām un tematiku, kas bieži vien pievēršas daiļām, frivolām vai idilliskām ainām.
Galvenās iezīmes:
- Viegli, spirālveida un apļveida ornamenti (piemēram, gliemežnīcas un ziedu motīvi)
- Asimetriska kompozīcija
- Pastelītas krāsas (rozā, gaiši zila, zeltaina)
- Tematika: mīlestība, izklaide, daba, mitoloģija
Piemēri:
1. Arhitektūrā – Francijas pilsētu interjeri (piemēram, Verdesalles pils dažas telpas) un baznīcas (piemēram, Vīnes Svētā Kārļa baznīca).
2. Glezniecībā – Žana Onore Fragonāra ("Uzlēkšana") un Fransuā Būšē darbi, kas attēlo galmu izpriecas un mīlas ainas.
3. Dekoratīvajā mākslā – Greznīgi rotāti mēbeles, spoguļi un porcelāna izstrādājumi ar ziedu un putnu motīviem.
Rokoko bieži saistās ar aristokrātijas izsmalcinātību un izpriecu pirms Franču revolūcijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.