rimtība

"Rimtība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē nopietnību, svarīgumu, dziļumu (gan jūtās, gan uzvedībā, gan situācijās). Norāda uz kaut ko, kas nav viegls, joks vai paviršs.

Piemēri lietojumā:

1. Sarunā par nopietnu tematu:
"Sarunas par nākotnes plāniem noritēja ar lielu rimtību."
(Sarunas bija nopietnas, bez jokiem.)

2. Aprakstot cilvēka izturēšanos:
"Skolotāja rimtība iespaidēja visus klases skolēnus."
(Viņa nopietnā pieeja lika bērniem justies atbildīgi.)

3. Par situāciju vai notikumu:
"Dabas katastrofas mērogs piešķīra notikumam īpašu rimtību."
(Notikums bija ļoti nopietns un svarīgs.)

Sinonīmi: nopietnība, svarīgums, cienība, pamatīgums.
Pretstatā: vieglprātība, frivolitāte, jocīgums, paviršība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Rimtība" nozīme: Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē nopietnību, svarīgumu, dziļumu (gan jūtās, gan uzvedībā, gan situācijās). Norāda uz kaut ko, kas nav viegls, joks vai paviršs. Piemēri lietojumā: 1. Sarunā par nopietnu tematu: "Sarunas par nākotnes plāniem noritēja ar lielu rimtību." (Sarunas bija nopietnas, bez jokiem.) 2. Aprakstot cilvēka izturēšanos: "Skolotāja rimtība iespaidēja visus klases skolēnus." (Viņa nopietnā pieeja lika bērniem justies atbildīgi.) 3. Par situāciju vai notikumu: "Dabas katastrofas mērogs piešķīra notikumam īpašu rimtību." (Notikums bija ļoti nopietns un svarīgs.) Sinonīmi: nopietnība, svarīgums, cienība, pamatīgums. Pretstatā: vieglprātība, frivolitāte, jocīgums, paviršība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.