"Reihsmarka" (vācu: Reichsmark) bija Vācijas oficiālā valūta no 1924. līdz 1948. gadam. Tā tika ieviesta pēc hiperinflācijas perioda, lai stabilizētu ekonomiku, un tika izmantota Veimāras Republikas, Trešā reiha un pēckara okupētās Vācijas laikā.
Īss skaidrojums:
Reihsmarka bija Vācijas naudas vienība, kas aizstāja bezvērtīgo papīrmarku pēc Pirmā pasaules kara un kalpoja līdz tam, kad to aizstāja Vācijas marka (1948. gadā Rietumvācijā) un Austrumvācijas marka (Austrumvācijā).
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
Pēc 1923. gada hiperinflācijas, kad cena par maizes klaipu varēja sasniegt miljardus marku, reihsmarka tika ieviesta kā stabila valūta ar zelta segumu (sākotnēji).
2. Lietojums Trešā reiha laikā:
Otrā pasaules kara laikā reihsmarka tika izmantota Vācijas iekarotajās teritorijās, piemēram, izsniegtajās algās vai cenu norādēs preču biržās.
3. Pēckara periods:
1948. gadā Rietumu sabiedrotie veica naudas reformu, kurā reihsmarkas tika apmainītas pret jaunajām Vācijas markām (DM) proporcijā 10:1, lai apturētu melno tirgu un atjaunotu ekonomiku.
Papildus informācija:
- Simbols: ℛℳ
- Dalījās 100 reihspfennigiem (Reichspfennig).
- Vēsturiski saistīta ar Vācijas ekonomiskajām krīzēm, militāro politiku un pēckara atjaunošanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.