regolīts
Regolīts ir planētu virsmas brīvi sastopams, izsīkusi un smalki sasmalcināts akmeņains materiāls, kas veidojas ilgstošas meteorītu bombardēšanas, termiskās izplešanās un saraušanās, kā arī citām erozijas procesu ietekmē. Tas ir līdzīgs Zemes augsnei, bet bez organiskās vielas un mitruma.
Īsumā: Regolīts ir planētu un pavadoņu virsmas putekļaina, smilšaina vai šķembainā kārta, kas veidojas kosmisko procesu rezultātā.
Piemēri:
1. Mēness regolīts – pelēkbrūns, smalks putekļains slānis, kas klāj Mēness virsmu. Apollo astronauti atnesa tā paraugus uz Zemi.
2. Marsa regolīts – sarkanīgs, dzelzs oksīdu (rūsu) saturošs smilšains materiāls, kas piešķir planētai raksturīgo krāsu.
3. Astoņu planētu pavadoņu virsmas (piemēram, Marsa pavadonim Fobosam) bieži ir regolīta kārta.
Lietojums zinātnē: Regolīta pētījumi palīdz izprast planētu ģeoloģiju, un nākotnē to varētu izmantot resursu iegūšanai (piemēram, skābekļa ražošanai no Mēness regolīta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.