pūkā
pūkā s.- Ļoti viegls, sīks matiņš, spilva. Vilnas, vates p. Noņemt pūku no uzvalka. Pieneņu pūkas. Gaisā lido pūkas. Pārn.: Sniega pūkas.
- Ļoti mīksts apspalvojums, apmatojums, arī viegla irdenu šķiedru kārta. vsk. Izšķīlušos cālēnu augumu klāj viegla p. Vilnas audums ar uzkārstu pūku vienā pusē. Maize mīksta kā p.
pūkā -as, s.- Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa. // Visaugstākās kvalitātes smalka vilnas šķiedra.
- Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
- Pūkmats. // Dūna.
- Mīksts, smalks mats.
- Kautiņš. žarg. Izmest pūku - -- izkauties.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'puka' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.