puikiņš

"Puikiņš" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazu zēnu vai puisi, bieži vien ar maigu, mīļu vai humoristisku nokrāsu. Tas ir samazinājuma forma no vārda "puika".

Piemēri lietojumā:
1. Ikdienas sarunā:
"Skaties, kāds jautrs puikiņš tur skrien ar savu sunīti!"
"Mūsu puikiņš jau iemācījās braukt ar divriteni."

2. Literatūrā/dzejā:
"Zem ozola stāvēja mazs puikiņš, cieši turēdies pie mātes rokas."
"Puikiņ, nāc šurp, tev pateikšu pasaciņu!"

3. Ar mīļumu/ironiju (par pieaugušu vīrieti):
"Nu, kā tad mūsu puikiņš šodien jūtas?" (piem., runājot ar draugu vai bērnu).

Piezīme: Vārds lietots galvenokārt sadzīvē, bērnu valodā vai folklorā, retāk oficiālā kontekstā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Puikiņš" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazu zēnu vai puisi, bieži vien ar maigu, mīļu vai humoristisku nokrāsu. Tas ir samazinājuma forma no vārda "puika". Piemēri lietojumā: 1. Ikdienas sarunā: "Skaties, kāds jautrs puikiņš tur skrien ar savu sunīti!" "Mūsu puikiņš jau iemācījās braukt ar divriteni." 2. Literatūrā/dzejā: "Zem ozola stāvēja mazs puikiņš, cieši turēdies pie mātes rokas." "Puikiņ, nāc šurp, tev pateikšu pasaciņu!" 3. Ar mīļumu/ironiju (par pieaugušu vīrieti): "Nu, kā tad mūsu puikiņš šodien jūtas?" (piem., runājot ar draugu vai bērnu). Piezīme: Vārds lietots galvenokārt sadzīvē, bērnu valodā vai folklorā, retāk oficiālā kontekstā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.