prozisms
"Prozisms" (angļu: prosaisms) ir prozas izteiksmes līdzekļu vai vārdu lietojums dzejā, kas rada ikdienišķu, nepoētisku iespaidu. Tie ir parasti vienkārši, ikdienas valodai raksturīgi vārdi vai frāzes, kas dzejā var šķist neparasti tieši vai pat rupji, lai izceltu reālistiskumu, ironiju vai pārsteidzumu.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Es eju uz veikalu, nopirkt maize un sviestu."
(Tieša, praktiska darbības apraksta, nevis metaforiska vai augstprātīga izteiksme.)
2. Mūsdienu literatūrā:
Dzejnieks var apzināti iekļaut teikumus kā "Viņš ieslēdza televizoru" vai "Kafija bija auksta", lai radītu saziņu ar ikdienas pieredzi, atsakoties no tradicionālās dzejiskās gleznainības.
Funkcija:
Prozismi dzejā bieži tiek lietoti, lai:
- Pārkāptu lasītāja gaidīto "poētiskuma" stereotipu.
- Piešķirtu darbam reālistiskumu vai ironisku nokrāsu.
- Izteiktu vienkāršību, ikdienišķību vai pat apzinātu "ne-dzejiskumu".
Vēsturiski šāda pieeja bieži sastopama modernajā un postmodernajā dzejā, kur tiek apzināti mazināta robeža starp prozu un dzeju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.