protekcionisms
Protekcionisms ir valsts ekonomiskā politika, kas mērķē aizsargāt vietējos ražotājus un uzņēmumus no ārvalstu konkurences, izmantojot šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai.
Galvenās metodes:
1. Importa muitas (nodokļi ārvalstu precēm).
2. Kvotas (ierobežojumi importējamo preču daudzumam).
3. Subsīdijas (valsts atbalsts vietējiem ražotājiem).
4. Tehniskie šķēršļi (piemēram, stingri standarti vai sanitārie noteikumi).
Piemēri:
1. ASV muitas uz tērauda un alumīniju (2018) – ieviestas, lai aizsargātu vietējo metalurģiju.
2. Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdijas – tiešs atbalsts ES zemniekiem, lai konkurētu ar lētāku importu.
3. Ķīnas importa kvotas uz ārzemju filmām – ierobežo svešvalodu filmu skaitu kinoteātros, veicinot vietējo kinomākslu.
Mērķis: Uzturēt darbavietas, aizsargāt stratēģiskās nozares (piemēram, lauksaimniecību) vai dot iespēju jaunām nozarēm attīstīties. Bieži kritizēts, jo var izraisīt starptautiskus tirdzniecības konfliktus un palielināt patērētāju izmaksas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.