proklitisks
"Proklitisks" ir gramatikas termins, kas apzīmē nenostresētu vārdu (parasti īsu), kas fonētiski "pielīp" pie sekojošā vārda, veidojot ar to vienu akcenta vienību. Proklitika parasti nav patstāvīga akcenta un tiek izrunāta kopā ar nākamo, parasti satura vārdu.
Galvenās īpašības:
- Bieži tie ir artikuli, priekšvārdi, saikļi, partikulas.
- Piemēram, latviešu valodā proklitiskie elementi nereti tiek saīsināti vai maina izrunu.
Piemēri latviešu valodā:
1. Artikuls "a" vai "ar" (nenostresēta forma):
- "a suns" (izrunā kā [a'suns]) — "a" ir proklitisks, akcents krīt uz "suns".
- "ar roku" (izrunā kā [a'roku]) — "ar" kļūst proklitisks, saplūstot ar "roku".
2. Priekšvārds "uz" (nenostresētā formā):
- "uz galda" (izrunā [u'zgalda]) — "uz" zaudē patstāvīgo akcentu.
3. Partikulas/saikļi:
- "un tad" ([u'ntad]) — "un" kļūst proklitisks.
- "ka tu" ([ka'tu]) — "ka" pielīp pie "tu".
Piemēri citās valodās:
- Angļu valodā: "a book" ([ə'bʊk]) — nenostresētais artikuls "a" ir proklitisks.
- Franču valodā: "le chat" ([lə'ʃa]) — artikuls "le" ir proklitisks.
Pretstats: Enklitisks — nenostresēts vārds, kas "pielīp" pie iepriekšējā vārda (piemēram, partikula "jau" teikumā "Viņš jau nāk" var kļūt enklitiska: "Viņš-jau nāk").
Īsumā: Proklitika ir īss, nenostresēts vārds, kas fonētiski pieder nākamajam vārdam, veidojot kopīgu akcenta vienību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.