potence

Potence (latīņu: potentia — "spēks, vara") nozīme:

1. Spēja — dabas dotās vai attīstītās iespējas kaut ko paveikt.
2. Ietekme/vara — spēja ietekmēt notikumus vai cilvēkus.
3. Potenciāls — slēpts, vēl neizpausts spēks.
4. Farmācijā — zāļu devas stiprums.

Piemēri:
1. Viņa intelektuālā potence bija iespaidīga.
2. Zāļu potence noteica to efektivitāti.
3. Valsts ekonomiskā potence ir pieaugusi.

Sinonīmi: spēks, vara, kapacitāte, potenciāls.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'potence' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Potence (latīņu: potentia — "spēks, vara") nozīme: 1. Spēja — dabas dotās vai attīstītās iespējas kaut ko paveikt. 2. Ietekme/vara — spēja ietekmēt notikumus vai cilvēkus. 3. Potenciāls — slēpts, vēl neizpausts spēks. 4. Farmācijā — zāļu devas stiprums. Piemēri: 1. Viņa intelektuālā potence bija iespaidīga. 2. Zāļu potence noteica to efektivitāti. 3. Valsts ekonomiskā potence ir pieaugusi. Sinonīmi: spēks, vara, kapacitāte, potenciāls.