Postlūdija (no latīņu postludium — "pēcspēle") ir īsa mūzikas daļa, kas izpildīta pēc galvenās kompozīcijas beigām, parasti baznīcas dievkalpojumā vai koncertā. Tās mērķis ir noslēgt atmosfēru, pavadīt klausītājus ārā vai pabeigt garīgo ritumu.
Piemēri:
1. Baznīcas dievkalpojumā — pēc svētās misas beigām ērģelnieks var izpildīt postlūdiju, kamēr draudze iziet.
2. Orģestra koncertā — dažreiz pēc simfonijas var skanēt īsa postlūdija kā fināla akcents.
3. Ērģeļu mūzikā — daudzi komponisti (piemēram, J.S. Bahs) sarakstījuši postlūdijas kā patstāvīgas skaņdarbu daļas.
Saistītais termins: Prelūdija — ievada daļa pirms galvenā skaņdarba.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.