portiks
"Portiks" (latīņu: _porticus_) arhitektūrā nozīmē kolonādes vai arkādes veidots pārsegts gājiens, kas parasti atrodas pie ēkas fasādes vai kā patstāvīga konstrukcija. Tas bieži kalpo kā pāreja starp iekštelpu un ārtelpu, nodrošinot aizsardzību pret laikapstākļiem.
Galvenās īpašības:
- Atbalstīts ar kolonnām, stabiem vai arkādām.
- Pārsegts ar jumtu vai velvju sistēmu.
- Atvērts vismaz no vienas puses.
Piemēri:
1. Senās Romas bazilikas (piemēram, Maksentija bazilika) bieži bija aprīkotas ar monumentāliem portikiem, kas uzsvēra ieejas dažā.
2. Klassiskās Grieķijas tempļi (piemēram, Partenons) – portiks veidoja priekšējo kolonādu (pronaos) pie tempļa ieejas.
3. Renesanses un neoklasicisma ēkas (piemēram, Pantēons Parīzē) izmanto portikus kā monumentālu fasādes elementu.
4. Universitāšu un bibliotēku ēkās portiks bieži veido iespaidīgu galveno ieeju (piemēram, Latvijas Universitātes galvenā ēka Rīgā).
Mūsdienās portikus var redzēt arī kā funkcionālu elementu parkos, kā nojumes vai kā fasāžu dekoru sabiedriskajās ēkās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.