Poliritmija nozīmē vairāku dažādu ritmu vai ritmisko shēmu vienlaicīgu lietošanu mūzikā. Tas ir bieži sastopams džeza, mūsdienu klasiskajā mūzikā, kā arī daudzās Āfrikas un Latīņamerikas tradicionālajās mūzikas formās.
Īsumā: Vairāki atšķirīgi ritmi, kas skan vienlaikus.
Piemēri:
1. Džezā — bungu sekcija var spēlēt vienu ritmisko shēmu (piemēram, swingu), bet kontrabass vai klavieres — citu, radot sarežģītu, dzīvīgu ritmisko pamatni.
2. Stinga kvartetē (piemēram, Bērtovena darbos) — viena daļa var spēlēt trioles, kamēr otra spēlē astotdaļas, radot ritmisku "pretīgriezumu".
3. Āfrikas bungu mūsikā — katrs muzikants spēlē savu atšķirīgu ritmisku modeli, kas kopā veido vienotu, bet ritmiski bagātu kopējo skanējumu.
Poliritmija rada mūzikā dinamiku, spriedzi un interesantu ritmisko tekstūru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.