plazmatisks
"Plazmatisks" ir ķīmijas un fizikas termins, kas apzīmē vielas stāvokli plazmas formā — jonizētu gāzi, kurā atomi ir zaudējuši elektronus un pastāv brīvi lādētu daļiņu (jonu un elektronu) maisījums. Plazma ir ceturtais vielas stāvoklis (aiz cietā, šķidrā un gāzveida) un sastopama dabā (piemēram, zibens, ziemeļblāzma, Saules kodols) kā arī tiek radīta mākslīgi (piemēram, neonu reklāmas, plazmas televizori, kodolsintēzes eksperimenti).
Piemēri lietojumam:
1. Zvaigznes (tostarp Saule) sastāv galvenokārt no plazmas, jo augstā temperatūra un spiediens izraisa atomu jonizāciju.
2. Zibens izlāde — gaisa kanāls īslaicīgi pārvēršas plazmā, radot spilgtu gaismas un siltuma impulsu.
3. Plazmas lampas (piemēram, "lava lampas" vai dekoratīvās plazmas bumbas) — elektriskās izlādes rezultātā gāze spīd, veidojot mainīgas "zibspuldzes" vai pavedienveida izlādes.
Īss skaidrojums:
"Plazmatisks" nozīmē saistīts ar plazmu — karstu, elektriski vadošu jonizētu gāzi, kas uzvedas savādāk nekā parastas gāzes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.