"Pļavmala" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē pļavas malu — t.i., vietu, kur pļava beidzas vai robežojas ar mežu, ceļu, upi utt. Tas bieži tiek lietots ainavas aprakstos, dzejā vai folklorā, lai radītu konkrētu dabas tēlu.
Piemēri:
1. Tekstā:
"Saulriets ziedēja pļavmalā, kur sarkanie magoņi saskārās ar egļu ēnām."
(Šeit "pļavmala" norāda uz pārejas zonu starp pļavu un mežu.)
2. Dzejā (tradicionālā folklorā):
"Gulēju, gulēju pļavmalā,
Līdz ausa saulīte rītmalā."
(Dziesmā vārds simbolizē atklātu, bet mierīgu dabas vietu.)
3. Vienkāršā aprakstā:
"Bērni skrēja gar pļavmalu, meklējot zemenes."
(Norāda uz pļavas robežu, piemēram, ar krūmāju.)
Īsumā:
"Pļavmala" ir pļavas mala — robeža vai pāreja starp pļavu un kādu citu elementu (mežu, ceļu u.c.). Tas ir poētisks un vizuāls vārds, kas biežāk sastopams literatūrā nekā ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.