"Pītija" ir sengrieķu reliģijā priesteriene (pareizāk – proriete), kas kalpoja Apollona templī Delfos. Ticēja, ka viņa spēj sazināties ar dievu un pareģot nākotni, stāvot virs plaisas zemē, no kuras izplūda apmātus gāzes (pneuma). Viņas neskaidrās atbildes (orākulus) interpretēja priesteri.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Pirms svarīgiem karagājieniem vai koloniju dibināšanas sengrieķi bieži vērsās pie Delfu pītijas, lai iegūtu dievišķu norādījumu."
2. Metaforisks lietojums (mūsdienās):
"Politiķa runā bija maz skaidrības – tā atgādināja pītijas mistiskas pravietojumus."
3. Kultūras atsauce:
"Sofokla traģēdijā 'Ēdips Ķēniņš' pītija pareģo, ka Ēdips nogalinās savu tēvu un apprecēs māti."
Īsāk: Pītija = Delfu pareģe, kas pārstāvēja Apollona gribu un deva mīklainus orākulus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.