pirometrija
Pirometrija (no grieķu valodas: pyr — "uguns", metron — "mērījums") ir augstu temperatūru mērīšanas tehnika, kas parasti tiek izmantota objektos, kuri karsēti līdz sarkaniem vai baltiem kvēliem (piemēram, kausēšanas krāsnīs, metālu apstrādē, keramikas rūpniecībā). Tā balstās uz starojuma mērīšanu — pirometri reģistrē objektu izstaroto infrasarkano vai redzamo gaismu, lai noteiktu to temperatūru bez tiešas saskares.
Piemēri:
1. Metāllūgšanas rūpniecībā — pirometru izmanto, lai kontrolētu metālu kausēšanas temperatūru krāsnīs, nepieskaroties šķidrajam metālam.
2. Keramikas apdedzināšana — cepeškrāsnī temperatūru uzrauga ar pirometru, lai nodrošinātu precīzu apdedzināšanas procesu.
3. Dzinēju pārbaude — mehāniķi ar infrasarkano pirometru mēra dzinēja detaļu temperatūru, lai novērtētu pārkaršanu vai darba efektivitāti.
Īss definīcijas variants:
Pirometrija ir temperatūras mērīšanas metode attālumā, izmantojot objektu izstaroto siltumstarojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.