pinkas
"Pinkas" (arī "pinkas" vai "pinkuss") ir vēsturisks termins, kas latviešu valodā nozīmē:
1. Rakstisks dokuments, grāmata, kurā ieraksta darījumus, līgumus, tiesu lēmumus vai citu oficiālu informāciju (piemēram, mantojuma, zāļu, mācību pieraksti).
2. Reģistrs, protokols, hronika (bieži lietots pagātnē saimniecībās, brālībās, draudzēs).
Īsumā: Tas ir vēsturisks pierakstu grāmatiņas/grāmatas nosaukums, līdzīgs protokolam vai reģistram.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski dokumenti:
"Pagājušā gadsimta sākumā muižas pārvaldnieks visus darījumus ievadīja saimniecības pinkasā."
"Vecajā baznīcā glabājas draudzes pinkass ar dzimšanas, laulību un nāves pierakstiem."
2. Mūsdienu lietojums (retāk, biežāk metaforiski):
"Viņš savu dzīvi vērtē kā garu pinkasu ar daudzām kļūdām un mācībām."
"Šī grāmata ir kā autora dvēseles pinkass."
Cilvēkvārdā: "Pinkas" var būt arī īsta persona vārds (īpaši ebreju izcelsmes vīriešu vārds), bet latviešu valodā tas galvenokārt asociējas ar dokumentu/grāmatu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.