"Pilskungs" latviešu valodā ir vēsturisks termins, kas apzīmēja mazas pils (vai muižas) īpašnieku — parasti mazāku zemes īpašnieku, kas nebija augstākās aristokrātijas (piemēram, brīvkungs vai grāfs) daļa.
Īsumā:
- Pilskungs = pils/muižas saimnieks, vietējās varas nesējs, bieži vien zemākas vai vidējas dižciltības pārstāvis.
- Vārds lietots galvenokārt viduslaikos un līdz 19. gadsimtam, saistībā ar feodālo iekārtu.
Piemēri lietojumā:
1. "Tā laika hronikās minēts, ka pilskungs no savas mazās pils uzrauga tuvējos zemniekus."
2. "Pilskungs Šlokenbekas muižā bija pazīstams ar savu stingro, bet godīgo vadīšanas stilu."
Mūsdienās šis vārds lietots reti, galvenokārt vēsturiskos tekstos, romānos vai aprakstot senus īpašumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.