piemitīgs

"Piemitīgs" nozīmē raksturīgs, ierasts, tipisks (kādam cilvēkam, priekšmetam, parādībai). Tas apzīmē tādu īpašību, kas parasti vai dabiski pieder kādam.

Piemēri:
1. Viņam ir piemitīga maiga un pacietīga daba.
(Raksturīga, ierasta viņam.)

2. Šī ir piemitīga šīs vietas ainava – klajas līdzenumi un ezeri.
(Tipiska, raksturīga šai vietai.)

3. Bērnam bija piemitīgā ziņkārība par apkārtējo pasauli.
(Dabiski raksturīga bērnam.)

Sinonīmi: raksturīgs, ierasts, tipisks, dabīgs, savdabīgs.
Pretējais vārds: nepiemitīgs (neparasts, neraksturīgs).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'piemitigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Vardnica.lv ir daudzfunkcionāls tiešsaistes rīks,- kas nodrošina precīzu tulkojumu starp latviešu valodu un daudzām citām pasaules valodām. Šeit lietotāji var viegli tulkot gan atsevišķus vārdus, gan lielākus tekstus abos virzienos. Papildus tulkošanai vietne piedāvā plašu latviešu valodas terminu skaidrojošo vārdnīcu, kas palīdz izprast sarežģītus jēdzienus. Šis ir uzticams un visaptverošs palīgs ikvienam, kurš vēlas padziļināt savas zināšanas par latviešu valodu un izpētīt savas saknes.

Įrašas
Paaiškinimas	"Piemitīgs" nozīmē raksturīgs, ierasts, tipisks (kādam cilvēkam, priekšmetam, parādībai). Tas apzīmē tādu īpašību, kas parasti vai dabiski pieder kādam. Piemēri: 1. Viņam ir piemitīga maiga un pacietīga daba. (Raksturīga, ierasta viņam.) 2. Šī ir piemitīga šīs vietas ainava – klajas līdzenumi un ezeri. (Tipiska, raksturīga šai vietai.) 3. Bērnam bija piemitīgā ziņkārība par apkārtējo pasauli. (Dabiski raksturīga bērnam.) Sinonīmi: raksturīgs, ierasts, tipisks, dabīgs, savdabīgs. Pretējais vārds: nepiemitīgs (neparasts, neraksturīgs).