piemitīgs

"Piemitīgs" nozīmē raksturīgs, ierasts, tipisks (kādam cilvēkam, priekšmetam, parādībai). Tas apzīmē tādu īpašību, kas parasti vai dabiski pieder kādam.

Piemēri:
1. Viņam ir piemitīga maiga un pacietīga daba.
(Raksturīga, ierasta viņam.)

2. Šī ir piemitīga šīs vietas ainava – klajas līdzenumi un ezeri.
(Tipiska, raksturīga šai vietai.)

3. Bērnam bija piemitīgā ziņkārība par apkārtējo pasauli.
(Dabiski raksturīga bērnam.)

Sinonīmi: raksturīgs, ierasts, tipisks, dabīgs, savdabīgs.
Pretējais vārds: nepiemitīgs (neparasts, neraksturīgs).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'piemitigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Piemitīgs" nozīmē raksturīgs, ierasts, tipisks (kādam cilvēkam, priekšmetam, parādībai). Tas apzīmē tādu īpašību, kas parasti vai dabiski pieder kādam. Piemēri: 1. Viņam ir piemitīga maiga un pacietīga daba. (Raksturīga, ierasta viņam.) 2. Šī ir piemitīga šīs vietas ainava – klajas līdzenumi un ezeri. (Tipiska, raksturīga šai vietai.) 3. Bērnam bija piemitīgā ziņkārība par apkārtējo pasauli. (Dabiski raksturīga bērnam.) Sinonīmi: raksturīgs, ierasts, tipisks, dabīgs, savdabīgs. Pretējais vārds: nepiemitīgs (neparasts, neraksturīgs).