pēcnācēja
"Pēcnācējs" (vīriešu dzimtē) / "pēcnācēja" (sieviešu dzimtē) nozīmē cilvēks, kas nāk pēc kāda citā laikā, mantojot vai turpinot kaut ko (piemēram, amatu, tradīcijas, mantojumu, īpašumu vai idejas).
Galvenās nozīmes:
1. Mantinieks — persona, kas pēc kāda nāves saņem mantojumu vai titulu.
2. Turpinātājs — tas, kas pārņem un turpina kāda darbu, uzdevumu vai misiju.
3. Nākamā paaudze — bērni, mazbērni vai nākamie pārstāvji.
Piemēri:
1. Mantojuma kontekstā:
"Viņš bija vienīgais pēcnācējs, kas mantosja vecāku fermu."
"Karaliene apstiprināja savu pēcnācēju troņa mantojumā."
2. Darba/ideju turpināšanā:
"Zinātnieks izvēlējās talantīgu pēcnācēju, kas turpinās viņa pētījumus."
"Šī uzņēmuma pēcnācēji saglabāja tā vērtības."
3. Par nākamo paaudzi:
"Svarīgi rūpēties par dabas resursiem mūsu pēcnācējiem."
"Viņa stāstīja leģendas saviem pēcnācējiem."
Sinonīmi: mantinieks, turpinātājs, sekotājs, inheritors (angliski).
Antonīmi: priekštecis, priekšgājējs, sencis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.