pavēlniece

"Pavēlniece" nozīme:
Sievišķā forma no vārda "pavēlnieks" — persona, kas izdod pavēles, rīko, valda vai pārvalda (parasti ar autoritāti vai varu). Bieži lietota gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē.

Piemēri:
1. Burtiskā nozīmē (vadītāja, komandētāja):
"Karaspēka vienības pavēlniece deva rīkojumu uzbrukumam."
"Viņa strādā kā pavēlniece ugunsdzēsības brigādē."

2. Pārnestā nozīmē (autoritatīva persona, kas kontrolē situāciju):
"Mājās māte ir neapstrīdama pavēlniece."
"Bērnu ballītē viņa pārņēma lomu kā galvenā pavēlniece."

3. Mītoloģijā/vēsturē (valdniece, dieviete):
"Senajās pasakās burve tika saukta par meža pavēlnieci."
"Antīkajās civilizācijās dieviete bija pavēlniece dzīvībai un nāvei."

Sinonīmi: vadītāja, valdniece, komandiere, priekšniece, direktore (atkarībā no konteksta).

Įrašas
Paaiškinimas	"Pavēlniece" nozīme: Sievišķā forma no vārda "pavēlnieks" — persona, kas izdod pavēles, rīko, valda vai pārvalda (parasti ar autoritāti vai varu). Bieži lietota gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Piemēri: 1. Burtiskā nozīmē (vadītāja, komandētāja): "Karaspēka vienības pavēlniece deva rīkojumu uzbrukumam." "Viņa strādā kā pavēlniece ugunsdzēsības brigādē." 2. Pārnestā nozīmē (autoritatīva persona, kas kontrolē situāciju): "Mājās māte ir neapstrīdama pavēlniece." "Bērnu ballītē viņa pārņēma lomu kā galvenā pavēlniece." 3. Mītoloģijā/vēsturē (valdniece, dieviete): "Senajās pasakās burve tika saukta par meža pavēlnieci." "Antīkajās civilizācijās dieviete bija pavēlniece dzīvībai un nāvei." Sinonīmi: vadītāja, valdniece, komandiere, priekšniece, direktore (atkarībā no konteksta).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.