pastāvība
"Pastāvība" nozīmē ilgstošu, nemainīgu esamību vai noturību, kā arī konsekventu darbību vai īpašību, kas saglabājas laika gaitā.
Piemēri:
1. Fizikā/labībā:
"Dabas likumu pastāvība nodrošina pasaules kārtību."
(Dabas likumi nemainās un darbojas vienmēr.)
2. Cilvēka raksturā:
"Viņa pastāvība mācībās ļāva viņam kļūt par speciālistu."
(Regulāra un neatlaidīga piepūle ilgā laika periodā.)
3. Sociālās attiecībās:
"Viņu draudzības pastāvība pārcieta visus grūtumus."
(Draudzība, kas noturējās ilgi un nemainījās.)
Īsumā:
"Pastāvība" apzīmē noturību, ilgtspēju un konsekvenci — vai tā būtu parādība, īpašība, saikne vai centieni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.