pamuļķīgs

"Pamuļķīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kas ir muļķīgs, neprātīgs, bezjēdzīgi uzvedīgs vai naivs līdz mulkībai. Vārds izsaka nicinājumu vai izsmieju, uzsverot subjekta stulbumu vai neapdomību.

Piemēri:

1. Sarunā:
"Neklausi viņu padomus — tas ir pilnīgi pamuļķīgs plāns, kas nevar izdoties!"

2. Rakstveidā:
"Viņš uzvedās pamuļķīgi, mēģinot pārkāpt aizsargātu žogu piecus metrus no policijas automašīnas."

Sinonīmi: muļķīgs, neprātīgs, bezcerīgi stulbs, naivs.
Antonīmi: gudrs, apdomīgs, saprātīgs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pamulkigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pamuļķīgs" nozīme: Tas apzīmē cilvēku, kas ir muļķīgs, neprātīgs, bezjēdzīgi uzvedīgs vai naivs līdz mulkībai. Vārds izsaka nicinājumu vai izsmieju, uzsverot subjekta stulbumu vai neapdomību. Piemēri: 1. Sarunā: "Neklausi viņu padomus — tas ir pilnīgi pamuļķīgs plāns, kas nevar izdoties!" 2. Rakstveidā: "Viņš uzvedās pamuļķīgi, mēģinot pārkāpt aizsargātu žogu piecus metrus no policijas automašīnas." Sinonīmi: muļķīgs, neprātīgs, bezcerīgi stulbs, naivs. Antonīmi: gudrs, apdomīgs, saprātīgs.