pamatzeme
"Pamatzeme" latviešu valodā nozīmē zemes gabalu, kas atrodas zem ēkas vai cita būvēta objekta, kā arī zemes daļu, kas tieši atrodas zem augsnes virskārtas (auglīgā augsnes slāņa). Tas ir juridisks un ģeoloģisks termins.
Galvenās nozīmes:
1. Juridiskā nozīme: Zemes gabals, uz kura atrodas ēka vai būve. Piemēram, mājas pamatzeme ir zemes vieta, kur tā ir uzcelta.
2. Ģeoloģiskā/agrārā nozīme: Augsnes slānis zem auglīgās virskārtas (zem augsnes), kas parasti ir blīvāks un mazāk auglīgs.
Piemēri lietojumā:
1. Juridisks konteksts:
"Pirms mājas celtniecības ir jāiegādājas pamatzemes gabals."
"Īpašnieks pārdod māju kopā ar tās pamatzemi."
2. Ģeoloģisks/agrārs konteksts:
"Augsnes analīzē tika pētīta gan virskārta, gan pamatzeme."
"Kokam saknes iesniedzas dziļi pamatzemē."
Skaidrojums īsumā:
Pamatzeme ir vai nu (1) zemes gabals zem ēkas (juridiski), vai (2) augsnes slānis zem virskārtas (dabas zinātnēs). Termins bieži lietots nekustamā īpašuma darījumos un zemes izmantošanas dokumentos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.