paleolīts

Paleolīts (no grieķu: palaios — 'sens' un lithos — 'akmens') ir aizvēstures akmens laikmeta senākais periods, kas ilga no apmēram 2,5 miljoniem līdz 10 000 gadu pirms mūsu ēras.
Raksturīgākās iezīmes:
- Cilvēki dzīvoja mednieku-vācēju sabiedrībās.
- Izmantoja vienkāršus akmens rīkus (krūšķeļus, skrāpes, durkļus).
- Apguva uguni un izveidoja pirmās mākslas formas (alas gleznas, figuriņas).

Piemēri:
1. Altamiras ala Spānijā — slavenas ar aizvēstures alu gleznām (bizoni, brieži).
2. Veneras figuriņas (piemēram, Venera no Willendorf) — mazas mātes dievības vai auglības simbolus.
3. Krūšķeļi un rokas cirvji — tipiski paleolīta rīki, ko izmantoja gaļas pārstrādei un darbiem.

Paleolīts beidzās, kad sākās neolīta revolūcija — pāreja uz lauksaimniecību un dzīvnieku domesticēšanu.

Įrašas
Paaiškinimas	Paleolīts (no grieķu: palaios — 'sens' un lithos — 'akmens') ir aizvēstures akmens laikmeta senākais periods, kas ilga no apmēram 2,5 miljoniem līdz 10 000 gadu pirms mūsu ēras. Raksturīgākās iezīmes: - Cilvēki dzīvoja mednieku-vācēju sabiedrībās. - Izmantoja vienkāršus akmens rīkus (krūšķeļus, skrāpes, durkļus). - Apguva uguni un izveidoja pirmās mākslas formas (alas gleznas, figuriņas). Piemēri: 1. Altamiras ala Spānijā — slavenas ar aizvēstures alu gleznām (bizoni, brieži). 2. Veneras figuriņas (piemēram, Venera no Willendorf) — mazas mātes dievības vai auglības simbolus. 3. Krūšķeļi un rokas cirvji — tipiski paleolīta rīki, ko izmantoja gaļas pārstrādei un darbiem. Paleolīts beidzās, kad sākās neolīta revolūcija — pāreja uz lauksaimniecību un dzīvnieku domesticēšanu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.