paleoģeogrāfisks
Paleoģeogrāfisks (no grieķu: palaios — 'sens, senīgs' un ģeogrāfija) ir ģeoloģijas un ģeogrāfijas termins, kas apzīmē senās Zemes ģeogrāfijas izpēti — kontinentu, okeānu, klimata, jūru un sauszemes reljefa attīstību un izmaiņas ģeoloģiskajā pagātnē.
Īsumā:
Tas attiecas uz Zemes virsmas un vides rekonstrukciju pagātnē (piemēram, pirms miljoniem gadu).
Piemēri lietojumā:
1. Paleoģeogrāfiskās kartes — parāda, kā kontinentu izvietojums un jūras izskatījās mezozojā vai paleozojā (piemēram, Pangeas superkontinents).
2. Paleoģeogrāfiskie pētījumi — izskaidro, kāpēc fosilijas viena suga atrodamas šobrīd savienotajos kontinentos (piemēram, Glossopteris augu fosilijas Antarktīdā un Dienvidamerikā, kas liecina par to savienojumu pagātnē).
3. Paleoģeogrāfiskās izmaiņas — piemēram, Tētijas okeāna aizzušana, kas atstājusi pēdas Alpu un Himalaju kalnu veidošanās procesā.
Saistītie jēdzieni: paleoklimats, paleoekoloģija, paleontoloģija, ģeoloģiskā laika skala.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.