"Padube" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē nelielu, bieži mitru vai purvainu meža ieplaku vai ielejiņu, kur parasti aug bieza veģetācija (piemēram, krūmi, papardes, sūnas). Tas var būt arī apgrūtināta situācija vai ķeza, bet šī nozīme tiek lietota retāk.
Piemēri:
1. Dabas kontekstā:
"Taka veda cauri padubei, kur kājas grimst mitrajā zemē un apkārt plīvo odi."
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Ieslīdēju padubē ar šo projektu — tagad nevaru izkļūt no papīru kaudzēm."
Vārds "padube" ir izplatīts latviešu dialektos un folklorā, bet mūsdienu literārajā valodā tas lietots retāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.