"Priekuļi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē priekštečus, senčus — cilvēkus, kuri dzīvojuši agrāk, no kuriem cilts, dzimta vai tauta cēlusies. Tas bieži tiek lietots, uzsverot cieņu un saikni ar pagātni, mantojumu un tradīcijām.
Piemēri:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"Mūsu priekuļi šajās zemēs dzīvoja jau pirms tūkstoš gadiem."
2. Tradīcijās:
"Ziemassvētkos godājam priekuļu paražas un gādājam, lai tās netiktu aizmirstas."
3. Dzimtas saknēs:
"Viņš pēta savu dzimtas koku, lai uzzinātu vairāk par saviem priekuļiem."
Sinonīmi: senči, vectēvi, priekšteči, pirmatnējie iedzīvotāji (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: pēcteči, pēcnācēji, bērni, mazbērni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.