oleogrāfija
Oleogrāfija (no grieķu: elaion — "eļļa" + graphō — "rakstu") ir poligrāfijas tehnika, kas 19. gadsimtā tika izmantota masveidā ražotu gleznu vai reprodukciju izgatavošanai, imitējot eļļas glezniecību.
Īss skaidrojums:
Tā bija litogrāfijas metode, kurā krāsas tika uzklātas uz eļļas bāzes, pēc tam iespiestas uz audekla vai kartona, lai iegūtu efektu līdzīgu eļļas gleznai. Oleogrāfijas bija lētas un pieejamas dekorācijas, kas populārizēja mākslu plašām sabiedrības slāņiem.
Piemēri:
1. 19. gadsimta reklāmas plakāti — bieži vien izmantotas oleogrāfijas, lai radītu krāsainus, pievilcīgus attēlus.
2. Masveidā ražotas reliģiskas vai sentimentālas gleznas — piemēram, Mātes un Bērna attēli, ainavas vai vēsturisku notikumu atveides, kas izplatītas Eiropas un Amerikas mājās.
3. Imitācijas slavenu gleznotāju darbiem — oleogrāfijas ļāva vidusšķiras ģimenēm iegādāties "Van Gogha" vai "Rembrandta" darbu kopijas par zemām cenām.
Mūsdienās: Oleogrāfijas vairs netiek ražotas, bet tās ir vērtīgas kā antikvārie priekšmeti, kas atspoguļo 19. gadsimta masu kultūru un tehnoloģiju attīstību poligrāfijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.